13. augustā KiVa skolu direktoru forums Rīgā pulcēja vairāk nekā 160 skolu direktoru un izglītības ekspertu, lai uzrunātu vadītājus un aktualizētu skolas vadības lomu programmas sekmīgā ieviešanā un ilgtspējā, kā arī informētu par programmas aktualitātēm.
Latvijā KiVa programma tiek īstenota kopš 2023. gada, un šobrīd tajā iesaistījušās jau 245 skolas. Atklājot forumu, Valsts kancelejas pārstāvji iepazīstināja ar jaunākajiem datiem: kopš programmas ieviešanas mazinājies skolēnu skaits, kas piedzīvojuši boulingu vai darījuši pāri citiem (16% 1.–9. klašu skolēnu atbildēja, ka piedzīvojuši bulingu, bet 9 % atzina, ka paši darījuši pāri citiem). Programmas koordinatore informēja par nākamajā mācību gadā plānoto skolu sertifikāciju, kad skolai mācību gada noslēgumā tiks piešķirts zelta, sudraba vai bronzas līmenis, kas ir būtiska atgriezeniskā saite par ieguldīto darbu KiVa ieviešanā.
Foruma gaitā runātāji vairākkārt uzsvēra – rezultātus nosaka nevis KiVa nosaukums vai atsevišķu programmas aktivitāšu izmantošana, bet gan sistemātiska un kvalitatīva programmas īstenošana skolā, tāpēc īpaša nozīme ir direktora iesaistei. Skolās, kurās vadītājs KiVa uztver kā kopīgu prioritāti un dalītu atbildību, arī programmas rezultāti ir labāki. Ja programma ir svarīga direktoram, tā kļūst svarīga visai skolai.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve pauda prieku, ka programma tiek ieviesta jau tik kuplā skolu pulkā un akcentēja būtisku KiVa pieejas priekšrocību – līdzās metodikai skolas saņem praktisku un profesionālu atbalstu, jo ar katru skolu strādā KiVa treneris, skolā darbojas KiVa koordinators un komanda. Pedagogiem vienmēr ir iespēja konsultēties, uzdot jautājumus un saņemt palīdzību konkrētās situācijās.
Par vardarbības atpazīšanu un rīcību algoritmu forumā runāja Bērnu aizsardzības centra pārstāvji. Viņi uzsvēra, ka vardarbības pamanīšana vēl nenozīmē pareizu rīcību. Diemžēl ir situācijas, kad skolas saskaras ar bērnu veselības un dzīvības apdraudējumiem, un šajos augsta riska gadījumos skolai nav jācenšas visu atrisināt saviem spēkiem – jāievēro rīcības algoritms un savlaicīgi jāiesaista citas atbildīgās institūcijas. Centrā vienmēr jāpaliek bērna interesēm.
Starptautisku perspektīvu forumā ienesa Siltämäki pamatskolas Somijā direktore Anna-Mari Jaatinen. Viņa vada skolu, kurā mācās 30 tautību skolēni. Lektore dalījās pieredzē par skolas kultūras veidošanu un “Creative Fire Model” jeb Radošās uguns modeli – vadītāja uzdevums ir iedegt dzirksteli darbiniekos, lai tā sasniegtu arī skolēnus un vecākus. Būtiski ir pieaugušajiem ar savu rīcību demonstrēt bērniem empātiju, ieinteresētību, sadarbību, noturību un elastību. Viņas vadītās skolas kultūras pamatus veido kopīga vīzija, koleģialitāte, mūžizglītība, gatavība uzņemties riskus, kā arī prasme svinēt panākumus un saglabāt humoru.
Forumā uzmanība tika pievērsta arī pašu skolu vadītāju drošībai un labbūtībai. uzvediba.lv aktualizēja jautājumu par attiecībām un to iespējamām problēmām pedagogu kolektīvā. Auditorijas reakcija apliecināja, ka daudziem klātesošajiem šādi rīcības modeļi ir pazīstami arī no profesionālās pieredzes. Tas atgādina – arī vadītājiem nepieciešams profesionāls atbalsts un iespēja laikus meklēt palīdzību.
KiVa pieredze Latvijā rāda: droša un cieņpilna skola nav viena pedagoga, KiVa koordinatora vai skolas direktora uzdevums – tā ir visas skolas kopienas kopīga atbildība. Ilgtspējīgas pārmaiņas sākas tur, kur problēmas tiek pamanītas, par tām runā un skolas komanda ir gatava mācīties un rīkoties kopā.
Foruma programma: https://www.uzvediba.lv/programma-kiva/
Forumu rīkoja Valsts kancelejas vadītā Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.6.7/2/26/I/001 “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai” ietvaros.
