18. septembrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas autisma apvienību pārstāvji tikās Valsts kancelejā, lai iepazītos ar Latvijā izstrādāto Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu (BAASIK) un pārrunātu Baltijas valstu pieredzi agrīnā atbalsta organizēšanā. Sarunas centrā bija bērna attīstības vajadzību savlaicīga atpazīšana, ģimenēm pieejamie pakalpojumi un veselības, izglītības un sociālās jomas speciālistu sadarbība.
Tikšanās notika Ziemeļvalstu autisma apvienību ikgadējās satikšanās ietvaros, kurā biedrība “Latvijas Autisma Apvienība” piedalās jau 11 gadus. Tajā partneri iepazīst citu valstu pakalpojumus, sociālā atbalsta modeļus un politikas risinājumus. Šī sadarbība palīdzējusi stiprināt arī Latvijas Autisma apvienības darbu pie datos balstītas pakalpojumu plānošanas un priekšlikumiem atbalsta sistēmas attīstībai Latvijā.
Vienā no iepriekšējām tikšanās reizēm Latvijas pārstāvji iepazinās ar Ziemeļvalstu, tostarp Islandes un Somijas pieeju bērnu attīstības agrīnai izvērtēšanai. Šī pieredze rosināja aktualizēt sistemātiska skrīninga nepieciešamību Latvijā, lai bērna vajadzību pamanīšana nebūtu atkarīga tikai no vecāku zināšanām, iniciatīvas un iespējām patstāvīgi meklēt speciālistu palīdzību.
Latvijā izstrādātais BAASIK paredzēts bērniem no 1 līdz 6 gadiem. Tas palīdz identificēt iespējamos attīstības riskus un noteikt turpmākās izvērtēšanas un atbalsta nepieciešamību. Skrīnings nenosaka diagnozi – tā uzdevums ir savlaicīgi pamanīt bērna attīstības vajadzības un sniegt vecākiem un speciālistiem norādes turpmākai rīcībai.
Latvijas Autisma apvienības pieredze darbā ar ģimenēm apliecina, cik būtiska ir saprotama un secīga atbalsta saņemšanas kārtība. Vecākiem nepieciešama skaidra informācija par bērna grūtībām, iespējām saņemt palīdzību un turpmākajiem soļiem. Agrīnās atpazīšanas sistēmas rezultāts ir vērtējams arī pēc tā, vai pēc vajadzību konstatēšanas bērns un ģimene savlaicīgi saņem atbilstošus pakalpojumus.
Latvijas Autisma apvienības kopienā ir vairāk nekā 6200 cilvēku, galvenokārt ģimenes, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem, kā arī vecāki, kuru bērni saskaras ar citām grūtībām, speciālisti, pedagogi un citi. Kopiena sniedz atbalstu un iespēju iegūt skaidru informāciju par bērnu, jauniešu un pieaugušo vajadzībām, ikdienas izaicinājumiem un iespējām saņemt atbilstošu palīdzību un atbalstu.
Būtiska sarunas daļa bija informācijas aprite starp vecākiem, pedagogiem un ārstniecības personām. Igaunijas pārstāve raksturoja savas valsts pieredzi un ierobežojumus datu nodošanā starp iesaistītajiem speciālistiem. Latvijas kontekstā tika pārrunāta nepieciešamība precizēt skrīninga datu apmaiņas kārtību, lai nodrošinātu gan personas datu aizsardzību, gan koordinētu palīdzību bērnam un ģimenei.
Dalībnieki salīdzināja arī speciālistu komandu darbu. Lietuvas pārstāves informēja, ka valstī darbojas 60 agrīnās rehabilitācijas komandas bērniem līdz septiņu gadu vecumam un tiek plānota to skaita palielināšana. Savukārt Igaunijas pārstāve iepazīstināja ar četru bērnu mentālās veselības centru darbību, vienlaikus norādot uz speciālistu trūkumu. Šī pieredze ir nozīmīga Latvijai, plānojot bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbu un pakalpojumu pieejamību.