Agrāk pamanām, ātrāk palīdzam: izglītības forumā diskutē par ceļu no BAASIK līdz atbalstam bērnam

21. augustā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētajā izglītības iestāžu vadītāju, pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju un izglītības speciālistu forumā, kas pulcēja ap 1000 dalībnieku, Valsts kanceleja (VK) rīkoja vienu no sešām paralēlajām sesijām “Agrāk pamanām, ātrāk palīdzam: ceļš no BAASIK skrīninga līdz agrīnam atbalstam bērna attīstībai”. Sesijā izglītības, veselības aprūpes, zinātnes, pašvaldības un vecāku organizācijas pārstāvji iepazīstināja ar topošo bērnu agrīnās attīstības skrīningu un diskutēja par tā ieviešanu praksē.

Sesijas pirmajā daļā tika sniegtas četras prezentācijas par bērnu attīstības risku agrīnu atpazīšanu – BAASIK jeb bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu, bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbu un agrīno intervenču izveidi un ieviešanu Latvijā.

VK Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante Sigita Sniķere iepazīstināja ar vienotās bērnu agrīnās attīstības atbalsta sistēmas veidošanu Latvijā. Viņa uzsvēra, ka agrīns atbalsts bērniem un ģimenēm ir ieguldījums Latvijas ilgtermiņa attīstībā – šodienas pirmsskolas vecuma bērni 2050. gadā veidos Latvijas ģimenes un darbaspēku. Ņemot vērā nākotnes demogrāfiskos izaicinājumus, kā arī bērnu skaitu, kuri saskaras ar dažādām problēmām, svarīgi veidot vienotu, spēcīgu starpsektorālu bērna attīstību atbalstošu sistēmu, kas gan laikus pamana bērna attīstības vajadzības, gan nodrošina tām nepieciešamo atbalstu, novēršot esošās nepilnības atbalsta pakalpojumu klāstā un tā sadrumstalotību. Vienlaikus tika prezentēts arī bērnu agrīnās attīstības skrīninga BAASIK pilots, kuru paredzēts uzsākt vairākās pašvaldībās šā gada rudenī. 

Rimma Beļikova, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Metodiskās vadības centra bērnu veselības jomā vadītāja, iepazīstināja ar bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu veidošanu un veicamo darbu. “Atbalsts bērnam jāsniedz, līdzko ir atklātas attīstības grūtības, nevis tikai pēc tam, kad jau ir izveidojušies klīniski identificējami traucējumi un diagnozes,” uzsvēra R. Beļikova. Ja attīstības skrīnings norādīs uz vienu līdz divām grūtībām, paredzētas konkrētas rekomendācijas ģimenei, izglītības iestādei un ģimenes ārstam. Savukārt bērniem ar vairākiem attīstības riskiem paredzēts bērnu attīstības multiprofesionālās speciālistu komandas atbalsts. Komandas darbu koordinēs pediatrs, bet pārējie speciālisti tiks piesaistīti atbilstoši bērna vajadzībām.

Par agrīnajām intervencēm stāstīja Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Ieva Bite un asociētā profesore Ineta Helmane. I. Bite iepazīstināja ar intervencēm bērnu psihoemocionālās attīstības veicināšanai, kuras veidotas ārvalstīs, bet tiks adaptētas un pielāgotas izmantošanai Latvijā, savukārt I. Helmane – ar agrīnajām intervencēm, kas tiks veidotas bērnu valodas, runas attīstības un mācīšanās vajadzību atbalstam pirmsskolā. LU turpina darbu, lai līdzās iespējai savlaicīgi identificēt bērna attīstības riskus būtu pieejami arī praktiski, zinātniski pamatoti risinājumi bērna, ģimenes un pedagogu atbalstam.

No skrīninga rezultāta līdz reālam atbalstam

Sesijas otrajā daļā paneļdiskusijā septiņas dalībnieces pārstāvēja visas BAASIK ieviešanā iesaistītās puses – valsts pārvaldi, veselības aprūpi, zinātni, pašvaldību, pirmsskolas izglītības iestādi un vecākus.

Diskusijā piedalījās Olga Ozola, IZM Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos; Rimma Beļikova, BKUS Metodiskās vadības centra bērnu veselības jomā vadītāja; Dace Gardovska, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja; Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja; Aija Voitiške, Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja; Solvita Umbraško, LU asociētā profesore, vadošā pētniece un BAASIK izstrādātāju komandas pārstāve un Arvita Jukša, Daugavpils Ķīmijas apkaimes pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.

Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam, kas notiks pēc BAASIK rezultātu saņemšanas. Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzsvēra, ka vecāku uzticēšanos jaunajai sistēmai noteiks tas, vai ģimenei būs saprotams nākamais solis un vai pēc identificēta riska sekos reāls atbalsts. Viņa izcēla, ka BAASIK izstrādes procesā tika pētīta citu valstu pieredze, kur darbojas līdzīgs instruments, apkopotā informācija liecināja, ka gandrīz visi vecāki iesaistās, un tas bija iedvesmojoši. To papildināja arī Solvitas Umbraško novērojums, ka LU pieredzē mazo bērnu vecāki ir atsaucīgi, labprāt nāk uz testu un iesaistās. Svarīga ir komunikācija ar vecākiem, lai viņi BAASIK pieņemtu kā iespēju savlaicīgi uzzināt par bērna vajadzībām un saņemt palīdzību.

Dace Gardovska atgādināja par bērna dzīves pirmo gadu izšķirošo nozīmi turpmākajā attīstībā un uzsvēra, ka ne veselības, ne izglītības, ne sociālā joma šo uzdevumu nevar atrisināt viena. Pašvaldības pārstāve Aija Voitiške akcentēja praktisko sadarbību starp pedagogiem un vecākiem, kā arī nepieciešamību BAASIK ieviešanas gaitā ieklausīties izglītības iestāžu pieredzē. Viņa atzīmēja, ka BAASIK izceļas ar to, ka novērtēšanā ir iesaistītas visas trīs puses: pedagogi, vecāki un ģimenes ārsti un minēja, ka sadarbībā ar Valsts kanceleju tika rīkotas tikšanās ar pašvaldību pirmsskolu vadītājiem: “Ņēmām vērā bažas, mums ir palielināts speciālistu skaits (logopēds, psihologs, speciālais pedagogs). Tie, kas vada šo projektu, ieklausās, dzird un ņem vērā.” Savukārt Arvita Jukša no savas izglītības iestādes vadītājas pieredzes minēja, ka ir gan atsaucīgi vecāki, gan arī tādi, kas baidās no nosodījuma. Tāpēc, viņasprāt, BAASIK veidos skaidru algoritmu, kā veidot sarunu ar vecākiem, lai tā būtu efektīva.
 
Solvita Umbraško uzsvēra BAASIK zinātnisko pamatojumu un tā potenciālu palīdzēt vecākiem: “Esmu priecīga un lepna, ka pētnieki varam piedāvāt instrumentu, kas noteikti palīdzēs bērniem un vecākiem ietaupīt neziņu un iedos spēju laicīgi rīkoties.” Olga Ozola izcēla nepieciešamību BAASIK ieviešanā sadzirdēt pedagogu, vecāku un pašvaldību pieredzi.

Diskusijas laikā dalībnieces atbildēja arī uz pedagogu iesūtītajiem jautājumiem par speciālistu pieejamību reģionos, pedagogu noslodzi, ģimenes ārstu iesaisti, sadarbību ar vecākiem un multiprofesionālo speciālistu komandu darbu.

Šoruden BAASIK pilotprojekts sāksies piecās pašvaldībās

2026. gada rudenī BAASIK pilotprojekts sāksies Cēsu novadā, Jēkabpils novadā, Daugavpilī, kā arī Liepājā un Rīgā. Pirms bērnu attīstības novērtēšanas uzsākšanas paredzētas mācības un informatīvi pasākumi pedagogiem, ārstiem un vecākiem. Pilotprojekts ļaus praksē pārbaudīt ne tikai skrīninga norisi, bet arī bērna tālāko ceļu pēc attīstības risku konstatēšanas.

Vienlaikus BKUS Metodiskās vadības centrs strādā pie pediatru vadītas bērnu attīstības multiprofesionālās speciālistu komandas metodikas izstrādes, kas noteiks rīcības algoritmus pēc BAASIK rezultātu saņemšanas. Topošo multiprofesionālo speciālistu komandu sniegtā palīdzība apvienos veselības aprūpes, izglītības un sociālo atbalstu.

Foto: Izglītības un zinātnes ministrija.